Mēs strādājam interjera dizaina jomā kopš 2004.gada. Šajā laikā esam uzkrājuši lielu pieredzi darbā ar privātajiem un sabiedriskajiem interjeriem. Ir liels prieks strādāt šajā jomā un vērot kā mūsu idejas īstenojas. Sākumā tās ir neskaidras vīzijas, vēlāk vīzijas kļūst par skicēm un rasējumiem uz papīra, tad par tāmēm un kad finansētāji ir pārliecināti, ka nauda tiks veiksmīgi ieguldīta, beidzot paceļas jauna ēka. Lai panāktu harmoniju, nepieciešams gara acīm redzēt visu kopumā un nepazaudēt sevi sīkumos. Tāpēc ir tik svarīgi sākumā domāt par koncepciju. Ja ir pamatīgi izstrādāta galvenā ideja, kas balstās uz loģiskiem argumentiem, tad nomaldīties būs grūti. Sākot darbu pie jauna projekta es domāju –ar ko gan man tas asociējas? Kā es gribētu justies šajās telpās?

Kad man piedāvāja sākt darbu pie viesnīcas „Kolumbs” interjera Liepājā, manas pirmās asociācijas bija par jūru. Un domājot par šo jūras tēmu radās ideja viesnīcas recepciju izveidot slīpu kā laivu, kas slīd pa ūdens virsmu. Izvietojot apgaismojumu letes apakšējā daļā rodas iespaids, ka lete it kā peld virs grīdas. Ja esat braukuši zvaigžņotā naktī ar laivu, tad viegli varēsiet iedomāties, kā zvaigznes atspīd ūdenī. Šī ideja ir pamatā apgaismojuma izvēlei viesnīcas restorānā - mazas mirgojošas lampiņas grīdā, kas atspīd restorāna iestieptajos griestos.

Viesnīcas numuriņos savukārt mēbeles izgatavotas no gaiša koka un finierētas ar īpatnēju finieri, kura faktūra atgādina smilšu rakstus jūrmalā. Numuros pie sienas ir lielformāta fotogrāfijas ar dažādiem jūras skatiem, ko esmu fotografējusi gan Latvijas gan citās pludmalēs. Pagrabstāvā valda zemūdens pasaules noskaņas. Biljarda zālē un džakuzi telpā dominē zilganzaļie toņi un koraļļi.

Kad projekts ir pabeigts, sākas nebeidzami darbi pie materiālu iegādes, saskaņošanas, izmaiņām.  Agri, miglaini rīti pie mašīnas stūres ceļā uz Liepāju. Pilns bagāžnieks ar materiālu paraugiem. Bezgalīga skraidīšana pa jaunceltni, cementa putekļi,  telpu pārmērīšana, rodas jauni risinājumi uz rasējumu lapām.. Pievakarē tāds nogurums.. pāris stundiņas ļaujos saulei un vējam Liepājas pludmalē un tad atkal ceļš uz mājām. Krēslo, stirnas skrien pāri ceļam.. Kā tā arhitekte teica? Izlietnei jāturas tik stipri, lai tā nenolūztu, ja kāds sadomās pamīlēties tualetē...

Kad beidzot ēka ir pabeigta, bieži vien pasūtītāji tāpat kā mēs, ir saauguši ar dizaina konceptu, tā iesaistījušies darbos, ka grūti vairs nošķirt kur bija mana ideja un kur sākas viņējā. Bet tas ir labi, tas norāda, ka viss ir pareizi, mūsu idejas dzīvo pašas savu dzīvi un dara prieku cilvēkiem, kas šajās telpās atpūšas, strādā un piepilda tās ar savām emocijām. Šādu projektu realizācija ir liels kolektīvs darbs, kur nav nesvarīgu sīkumu - ir svarīgi uzticēties un visiem kopīgi iet uz vienotu mērķi.

 Tas ir tikai viens stāsts. Bet mums ir vesela stāstu grāmata. Vai vēlaties pievienot arī savējo?